Filmas lat valoda online dating

23-Nov-2014 23:01 by 8 Comments

Filmas lat valoda online dating - ammara batrisyia online dating

Simona Grūnava „Prūšu hronikā” (1526) atrodama tēvreize, kas visticamāk rakstīta kuršu valodā.Pirmais plaši zināmais rakstu piemineklis kopīgas latviešu valodas esamībai ir ceļojošā literāta Hāzentētera (Hasentödter) Rīgas apkaimēs pierakstītā tēvreize, kas 1550.

filmas lat valoda online dating-1filmas lat valoda online dating-12filmas lat valoda online dating-65filmas lat valoda online dating-23

Musse benische Manse buth mums schodeen pammate mums muse grake ka mes pammat muse parrabucken Ne webbe mums loune babeckle pett passarge mums nu wusse loune Amen„Tāvs mūs, kas tu esi iekšā debesī, švētīts tovs vārds, ienāk mums tove valstībe tovs prāts būs kā iekšā Debess tā virsam zemes.

Latvieši ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas 2011.

gada sākumā veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Gandrīz visiem latviešiem dzimtā valoda ir latviešu valoda, kas pieder pie indoeiropiešu valodu baltu valodu grupas.

Mūsdienu latviešu tauta pakāpeniski izveidojās viduslaiku Livonijas centrālajā un dienvidu daļā, latgaļiem saplūstot ar citiem baltu etnosiem (zemgaļiem, sēļiem un kuršiem), kā arī somugru valodā runājošajiem lībiešiem.

Plašākā nozīmē arī krievvalodīgie Latvijas pilsoņi pieder pie latviešu politiskās nācijas. gadsimta sastopamo apzīmējumu „latvis”, ko vēlāk no dzejas atkal ieviesa latviešu literārās valodas aktīvajā vārdu krājumā, lielākoties kā apzīmējumu senlatviešiem.

Tiek lēsts, ka vairāk nekā 220 tūkstoši (14% no kopējā latviešu skaita) etnisko latviešu un viņu pēcnācēju patlaban dzīvo ārpus Latvijas, galvenokārt ASV, Krievijā, Kanādā, Apvienotajā Karalistē, Īrijā un Austrālijā. Vārds „latvietis” darināts no vārda „latvis”, pievienojot tam galotni „-ietis”. Iespējams, tas radies no senākām vārda formām *latuvis vai *latavis, kas savukārt atvasinātas no īpašvārdiem *Latuva vai *Latava (salīdzinājumā ar mūsdienu upju nosaukumiem Lietuvā — Latavà, Latuvà, kā arī Lãtupis).Arī vārdā „latgalis” esošā sakne „lat-”, iespējams, cēlusies no kādas vecas upes *Latas nosaukuma, kura izcelsme varētu būt meklējama baltu pirmvalodas saknē „lat-”, kas savukārt nākušas no indoeiropiešu pirmvalodas *lat-, *let-, *lot- ('tecēt').Vārdi ar līdzīgu sakni sastopami arī citās valodās, piemēram, sengrieķu λάταξ (látaks — 'pile'), senīru laith ('šķidrums, purvs'), ( Tā Indriķa hronikas 1206.gada notikumu aprakstā minēts, ka „letiem jeb letgaļiem, kas gan vēl bija pagāni, kristiešu dzīves veids bija pa prātam (vitam christianorum approbantes)” un „viņus arī ar krievu dāvanām nevarēja piedabūt, lai vāciešiem nodara ļaunu”.Romas pāvesta Honorija III legāts Vilhelms no Modenas 1225.gadā Cēsīs sapulcējušos latviešus un vendus „uzslavēja par to uzticību un nelokāmību, jo tie no brīvas gribas un bez kādām kara jukām pirmie bija pieņēmuši kristīgo ticību un pēc tam nekad nebija aptraipījuši kristības sakramentus kā līvi un igauņi; viņš uzteica letu pazemību un pacietību, kuri Kunga Jēzus Kristus vārdu bija priecīgi nesuši pie igauņiem un citām pagāntautām un daudzus savas tautas piederīgos, kas tikuši nogalināti tās pašas kristīgās ticības dēļ, aizsūtījuši uz mocekļu saimi”.